Studijas un tīkli mēdza vērsties pie Stīvena Kinga adaptācijām, piemēram, izmisušie vecāki visur vakarā griezās pie Hamburger Helper kastēm. Viņi ne vienmēr mēģināja izveidot šedevru, bet tikai meklēja pūļa iepriecinātāju ar nosaukuma zīmola pievilcību. Kaut arī dažas Stīvena Kinga filmas un sērijas ierindojas starp lielākajiem šausmu braucieniem, kādi jebkad veikti (mēs skatāmies uz tevi, Spīdošie un ciešanas), daudzi Stīvena Kinga stāstu pielāgojumi ietilpst kaut kur kategorijā “garām”. Protams, ja mēs esam pilnīgi taisnīgi, to pašu var teikt par daudziem Stefana Kinga romāniem.
Tomēr ir grūti neskatīties uz tā pārtaisīšanu un domāt: "Varbūt tie vecie Stīvena Kinga stāsti ir pelnījuši otro iespēju". Līdzīgi kā tas, ir daudz lielisku - vai vismaz interesantu - Stīvena Kinga stāstu, kas patiešām nesaņēma pelnīto attieksmi, kad viņi pirmo reizi tika ievietoti kameras priekšā. Kamēr filmu fani visur parasti izturas pret pārveidojumiem ar pieslīpētu piesardzības izjūtu, iespējams, šie nedaudz vilšanās izraisījušie oriģinālie pielāgojumi ir ideāli kandidāti otrajam kadram ar izcilību. Jebkurā gadījumā daži no šiem pielāgojumiem, protams, otrreiz noteikti nevar būt tik slikti.
Šeit ir 15 Stīvena Kinga filmas un miniseriāli, kas pelnījuši pārtaisījumus.
15 Tommyknockers
Mēs sākam ar vienu no strīdīgākajiem Stefana Kinga romāniem no stāstījuma viedokļa. The Tommyknockers ir stāsts par pilsoņu grupu nelielā Menas pilsētā (pierod to daudz dzirdēt), kas atklāj, šķiet, avarējušu un apraktu kosmosa kuģi. Kosmosa kuģis dažus pilsētas iedzīvotājus sāk pārvērst par … kaut ko, un dažiem cilvēkiem, kurus šis noslēpumainais spēks neietekmē, jānoskaidro, kas īsti notiek.
Tommyknockers, grāmata, ir satricinošs haoss, kas lielā mērā bija rezultāts zemākajam stāvam Stīvena Kinga personīgajā dzīvē, kad narkotikas un alkohols viņu patērēja. Lai arī grāmata ir kļūdaina, tā ir pelnījusi daudz vairāk nekā minisērijas pielāgošana, kas 1993. gadā tika pārraidīta televīzijā. Miniseriāli uzsvēra grāmatas komentāru par atkarību, koncentrējoties uz dažām smieklīgākajām ainām un acīmredzamajām idejām. Tommyknockers nav augstākā līmeņa Stīvens Kings, taču stāstam ir izmisīga enerģija, kuru varētu atslēgt scenārists, kurš vēlas veikt labojumus, kurus autors pats tajā laikā nevarēja izdarīt.
14 Vilkača cikls (sudraba lode)
Pasaulei ir vajadzīgas jaunas vilkaču filmas. Ieskrāpē, ka … pasaulei ir vajadzīgas labas vilkacis filmas. Tādi stāsti kā 1983. gada Stīvena Kinga romāns Vilkača cikls. Vilkača cikls ir stāsts par mazpilsētas iedzīvotāju grupu, kas cenšas samierināties ar to, ka viņu vidū dzīvo vilkacis. Kad fakti sāka atsvērt šaubas, pilsētas iedzīvotāji sāk domāt, kurš no viņiem ir vilkacis. Tikmēr pats zvērs šausmās atklāj savu likteni un cenšas samierināties ar pareizo rīcību.
Vilkača cikls nav īpaši revolucionārs vilkacis, bet tas ir cieši stāstīts šausmu stāsts, kurā ir ļoti maz izšķērdēta vieta. Sudraba lode - 1985. gada filma, kuras pamatā ir grāmata - ir tonāli sajaukta filma, kas parādās kā kaut kāds studentu projekts. Rodžers Eberts savulaik paziņoja, ka, viņaprāt, filma likumīgi ir domāta par parodiju romānam, kas noteikti apkopo tā savādo dramatisko laiku.
13 Tumšā puse
Tumšā puse ir unikāla grāmata Stīvena Kinga kanonā, jo tajā diezgan agri ir izklāstīts interesants priekšnoteikums. Stāsts risinās ap rakstnieku Tadu Bomontu, kurš cenšas panākt, lai viņa romānus lasītu ne tikai viņa sieva. Tomēr Bomonts ar Džordža Stārka vārdu raksta arī virkni noslēpumainu romānu, kas ir izrādījušies diezgan pūļa baudītāji. Kad Beaumont ir ārpus Starkas, viņš nolemj rīkot izspēles bēres savam alter-ego. Tomēr drīz Stārks pieceļas no kapa un sāk slepkavību.
Sižets “Cilvēks, kas cīnās ar saviem dēmoniem”, kas redzams filmā “Tumšais puslaiks”, ir diezgan acīmredzams, taču labumu gūst paša Stīvena Kinga cīņa ar šādām lietām. Tikmēr filma ir diezgan vispārīgs 90. gadu šausmu darbs. Lai arī režisors Džordžs Romero sākotnējam stāstam piešķir cienījamu nojautu, scenārijs pārāk koncentrējas uz slepkavības stāsta daļu un pārāk maz uz iekšējo dēmonu aspektiem. Mēs domājam, ka pārtaisīšana varētu paveikt labāk.
12 Dažreiz viņi atgriežas
Dažreiz viņi sākotnēji tika publicēti žurnālā ar nosaukumu Cavalier, bet lielākā daļa cilvēku to pirmo reizi izlasīja, kad to 1978. gadā pievienoja nakts maiņas kolekcijai. Tas ir sava veida atriebības stāsts otrādi. Tas ir par skolotāju, kura jauno brāli vietējie slepkavas nogalināja, kad viņi bija zēni. Gadiem vēlāk vecākais brālis domā, ka viņš ir ticis galā ar šo notikumu tik labi, cik spēj, līdz ierodas jauns students, kurš izskatās tieši tāds kā slepkava, kurš pirms gadiem nogalināja viņa brāli. Faktiski tas ir tas pats slepkava, un viņš ir atvedis dažus vecus draugus.
Daļa šī stāsta pievilcības slēpjas tā nežēlībā. Parasti šāda veida situācijās atkal neceļas mocītāji, bet gan viņu upuri. Dažreiz tomēr jūsu pagātnes nežēlība atkal atgriežas pie jums. Šī stāsta 1991. gada CBS versija cieta no tā paša jautājuma, no kura cieta daudzi Stīvena Kinga romānu TV pielāgojumi, proti, tie tika ražoti, neņemot vērā vispārējo kvalitāti vai precizitāti. Sākotnējā filma faktiski bija tik tālu no bāzes, ka pārtaisījums diez vai vispār jutīsies kā tāds.
11 Langoliers
Runājot par TV adaptācijām, par kurām varētu mazāk rūpēties par izejmateriālu, parunāsim par The Langoliers. Pirmo reizi 1990. gadā kolekcijas Four Past Midnight ietvaros The Langoliers biedēja lasītājus ar gandrīz krēslas zonā raksturīgu stāstu par lidmašīnas pasažieru grupu, kas sāk aizdomāties, ka viņi ir pēdējie cilvēki uz Zemes. Galu galā viņi uzzina par seno radījumu pulku, kas pazīstams kā Langoljers, kuri būtībā ēd Zemi, lai to noņemtu no laika. Kā jums var būt aizdomas, pasažieriem pēc tam jāatrod veids, kā apturēt šīs radības.
Daļa no tā, kas padara šo dažkārt parasto Stīvena Kinga stāstu darboties tikpat labi kā tas, ir veids, kā autors tik spilgti apraksta pat absurdākos elementus. Viņa vārdi glezno bezcerīgu apokaliptiskas ainavas murgu. Tikmēr minisērijas ir pārspīlēts šloka festivāls, kas izjūk brīdī, kad atklājas neticami šausmīgā 90. gadu CG, ko izmanto, lai izveidotu pašas radības. Šī stāsta pārtaisīšana uzlabotu oriģinālu tikai ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību.
10 Zāles pļāvējs
Ja jums kādreiz rodas jautājums, kāpēc Stīvens Kings ienīst gandrīz visus sava darba pielāgojumus, apsveriet The Lawnmower Man. The Lawnmower Man 1992. gada filmas versija ir slavena ar savām “uzlabotajām” virtuālās realitātes ainām un šausmu stāstu, kas uzņem klasisko Flowers for Algernon stāstu. Tas ir par garīgi invalīdu Džobu, kura inteliģence tiek paaugstināta, izmantojot virkni virtuālās realitātes eksperimentu. Galu galā Džobes inteliģence sasniedz bīstamu līmeni, un viņš drīz kļūst par sava veida dievu savā jaunajā virtuālajā pasaulē.
Stīvena Kinga grāmatā ar tādu pašu nosaukumu aptuveni nekas no tā nav. Patiesībā tas varētu būt tikai visdīvainākais stāsts, ko Kingis jebkad ir uzrakstījis. Tas ir par cilvēku, kurš nolīgst zemessargu, lai kaut ko darītu ar savu nepieradināto mauriņu. Pēc tam, kad viņš redz, ka vīrietis kails vajā savu zāles pļāvēju, ēdot zāli, viņam drīz rodas aizdomas, ka kaut kas no šī zemessarga nav kārtībā. Ticiet vai nē, no turienes viss kļūst tikai dīvaināks. Mēs neesam pārliecināti, vai Kinga stāsta versija veidotu saprotamu filmu, taču tas noteikti varētu radīt aizraujošu filmu.
9 nepieciešamās lietas
Vajadzīgo lietu sižets būs uzreiz atpazīstams visiem jūsu Rika un Mortija faniem. Tas ir par veikalu ar nosaukumu Needful Things, kas šķietami vienā naktī parādās mazā pilsētā. Vēl dīvaināks ir veikala inventārs. Veikals ne tikai pārdod dažas retākās preces uz Zemes, bet veikalnieks tās piedāvā par noziedzīgi zemām cenām. Drīz visi šie brīnišķīgi pieejamie īpašumi sāk radīt nesaskaņas starp arvien alkatīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Vai var gadīties, ka veikala īpašnieks apzināti nodarbojas ar satraukumu?
Jā, tieši tas notiek. Lai arī spēles triks ir acīmredzams, vērot, kā šajā pilsētā tiek atklāts neizteiktais naids, izmantojot šī veikala inventāru, ir tumši patīkama pieredze, kas izmanto Kinga preču zīmes mazpilsētas sižetus. 1993. gada filma tiek atskaņota tāpat kā tās vadībā esošie, tikai apnikuši izlasīt grāmatas pamatplāna kopsavilkumu - galvenokārt neprecīzu. Grāmatas komentāri par patērnieciskumu ir gatavi modernam šedevram, iespējams, pat uz mazā ekrāna.
8 Firestarter
Firestarter sākas ar jauna vīrieša un sievietes piedzīvojumiem, kuri lieto eksperimentālas halucinogēnas zāles, kas ne tikai liek viņiem piedzīvot spēcīgu ceļojumu, bet arī piešķir telekinētiskās spējas. Efekts nav ideāls - tas rada pārim lielas sāpes, taču tas ir pietiekami spēcīgs, lai padarītu šos divus par pazemes zinātnieku kopienas mīluļiem. Galu galā abi aizbēg no savas situācijas un viņiem ir meita, kurai piemīt bīstama pirokinētiskā spēja.
Firestarter nepievērš uzmanību tipiskajiem Stīvena Kinga tropiem (Meinas mazpilsēta, noslēpumaina vienība, blā, blā, blā) par labu tradicionālākam psiholoģiskam zinātniskās fantastikas trillerim. Tas ir patiesi izcils stāsts, kas tika pārvērsts par vienkārši izturamu 1984. gada filmu. Šī filma sasniedza daudzas no stāsta augstākajām piezīmēm, taču tai trūka tik daudz mazāk acīmredzamu momentu, kas grāmatu padarīja tikpat lielisku, cik tā bija. Pat ja jūs ar prieku atceraties oriģinālo filmu, romāna neatklātā materiāla ir vairāk nekā pietiekami, lai attaisnotu otro mēģinājumu. Pirms dažiem gadiem tika ziņots par Firestarter pārtaisīšanu, taču sāk šķist, ka šis projekts ir miris.
7 Salema partija
Šis ieraksts var būt nedaudz pretrunīgs, jo Salema partija jau ir pielāgota divas reizes. Vai tiešām pasaulei ir vajadzīga cita šī stāsta versija? Nu …. jā, tā arī notiek. Tiem, kas nezina, Salema partija tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem Stīvena Kinga romāniem un vienu no izcilākajiem vampīru stāstiem, kas jebkad apņēmies drukāt. Tas ir par mazu pilsētu (mēģiniet nepārsteigties), kurā tiek uzņemti divi jaunie iedzīvotāji, kas faktiski ir vampīri. Vampīri pārējo pilsētu metodiski pārvērš par līdzcilvēku nedzīviem kalpiem, kamēr neliela vietējo iedzīvotāju grupa cenšas visu iespējamo apturēt postu.
Katrai Salem's Lot adaptācijai (1979. gada un 2004. gada miniseriālai) ir savi nopelni un trūkumi, taču neviens no tiem patiešām neatjauno grāmatas spožumu. 1979. gada sērijā ir daži visu laiku izcili vizuāli biedējoši elementi, taču tiek izlaisti vairāki grāmatas aspekti. 2004. gada versija ir mazliet uzticīgāka, bet kopumā nedaudz blāvāka. Jums ir jātic, ka joprojām ir redzama šī romāna perfekta adaptācija.
6 Kapu maiņa
Ja vēl neesat lasījis 1979. gada stāstu kolekciju Nakts maiņa, lūdzu, izdariet to pēc iespējas ātrāk. Tas ir dažu šajā sarakstā esošo pasaku avots, un tie ir vieni no Kinga labākajiem īsajiem stāstiem. Kapu maiņa parasti nesaņem tikpat daudz mīlestības kā citi pasakas šajā kolekcijā, kas ir īsts kauns. Pieņēmums - strādnieku grupai ir uzdots noskaidrot žurku invāziju, kas izrādās diezgan nenormāla - neizklausās daudz, bet Graveyard Shift ir kandidāts uz visgroteskāko un vizuāli satraucošāko stāstu, kādu King jebkad ir uzrakstījis.
Tas padara to daudz bēdīgāku, ka filmas pielāgošana patiešām neparāda sākotnējā stāsta pilnīgo vizuālo šausmu. Faktiski filma pat maina dažus no stāsta labākajiem mirkļiem - ieskaitot žurku karalienes šokējošo atklāšanu un turpmāko darbinieku likteni - par labu mazāku izmaiņu ievietošanai. Šis stāsts būtu lieliski piemērots mūsdienu gorefestam.
5 Sapņu ķērājs
Pat pirms Stīvens Kings atzina, ka, rakstot Dreamcatcher, viņš lietoja daudz Oxycontin, lielākā daļa cilvēku pieņēma, ka tas tā ir. Nav iespējams sniegt sižeta “pamata” kopsavilkumu, ņemot vērā to, cik dīvaini šis cilvēks kļūst, taču pamatnosacījums ir draugu grupa, kas izglābj jaunu zēnu ar psihiskām spējām. Galu galā viņi iegūst dažas zēna pilnvaras un iesaistās konfliktā starp Amerikas valdību un dažiem iebrucējiem ārpuszemes.
Grāmata netiek uzskatīta par vienu no Kinga labākajām - patiesībā gluži pretēji -, bet tas noteikti ir viens no tiem stāstiem, kuram teorētiski ir izdevīga rediģēšana un vizuālais nesējs. Diemžēl 2003. gada romāna adaptācija galu galā kļuva par sajauktu jucekli, kurā gadījās neparasti daudz talantīgu aktieru (Damian Lewis, Thomas Jane un Morgan Freeman). Jums jātic, ka tur ir režisors / scenārists, kurš atzīst, ka Sapņu ķērājs ir nobriedis tāda veida halucinogēno filmu pieredzei, kāda agrāk bija ražīga 60. gados.
4 Cujo
1983. gada Cujo versija ir diezgan laba filma. Tomēr tā ir diezgan laba filma, kuras pamatā ir neticams romāns. Stīvens Kings, iespējams, neatceras Cujo rakstīšanu sakarā ar to, ka viņš tajā laikā tik daudz dzēra (vai jūs šeit atklājat tendenci?), Bet ikviens, kurš ir lasījis grāmatu, noteikti atceras šausminošo pasaku par ģimenes suni, kurš inficējas ar trakumsērga un slazdā jaunu sievieti un viņas bērnu automašīnā. Tālāk ir mokoša pasaka, kas reti atstāj nogremdētā Ford robežu, kas ir viņu vienīgā pajumte.
Sākotnējā filma paveica apbrīnojamu darbu, lai notvertu romāna spriedzi, taču tā jutās mazliet pārāk sasteigta savā labā. Tas paļāvās uz tradicionālākiem kinematogrāfiskiem uztraukuma elementiem un bieži nomaldījās no grāmatas pamatsistēmas vienkāršā spožuma. Šis ir intīms šausmu stāsts, kuru līdzīgus mēs reti redzam tulkotus filmā, un tas ir pelnījis, lai tos redzētu bez kompromisiem. Tas nešķiet kaut kas tāds, ko mēs iegūsim no šīs baumotās Cujo "pārtaisīšanas" par kaut kādu īpašo spēku komandu, tāpēc cerēsim tikai, ka viens tika pilnībā konservēts.
3 Kukurūzas bērni
Mēs neesam pilnīgi pārliecināti, kāpēc, bet, šķiet, ka Kukurūzas bērni piesaista nenormāli daudz šausmīgu adaptācijas mēģinājumu. Pirmkārt, bija 1983. gada īsfilma - Vārna mācekļi -, kas tik tikko skāra lielu daļu sākotnējā sižeta. Tad bija populārākā 1984. gada filma, kurai bija lielāks budžets un izpildlaiks, bet daži no visdziļākajiem dialogiem un spēlēm, ko jūs kādreiz atradīsit. (Šim ir arī vairāk nekā pusducis turpinājumu, taču mēs tos ignorēsim, tāpat kā jums vajadzētu.) Visbeidzot, mums ir 2009. gada SyFy Channel versija, kas aizņemas oriģinālo adaptāciju īsāku izpildlaiku un pēdējās šausmīgās darbības un rakstīšanas.
Sāk likties, ka vienkārši nav iespējams pareizi pielāgot Stīvena Kinga stāstu, taču mēs atsakāmies ticēt, ka tas tā ir. Sākotnējais stāsts nav ideāls, bet iemesls, kāpēc tik daudz cilvēku pie tā turpina atgriezties, ir tāpēc, ka tajā ir daži gandrīz universāli šausmu elementi, kurus, jūsuprāt, varētu tulkot filma. Kultiski bērni amīšu valstī? Kā to ir grūti izdarīt pareizi?
2 Stends
Stendu daudzi uzskata par Stīvena Kinga lielāko epopeju. Šajā vairāk nekā 1000 lappušu garajā romānā ir aprakstīti pēdējo cilvēku piedzīvojumi uz Zemes un viņu sadalīšanās labā un ļaunā spēkos. 1994. gadā tā tika pielāgota augsta līmeņa minisērijai, kas tajā laikā kopumā tika labi uzņemta, taču noteikti sāk rādīt savu vecumu. Atcerieties, ka tas bija laiks pirms jaunā televīzijas dramaturģijas zelta laikmeta, kad televīzijas epopeja reizēm piemeklēja šo nejauko melodramatisko sajūtu.
The Stand pārtaisīšanas sāga ir izrādījusies gandrīz tikpat episka kā oriģinālais romāns. Kopš 2011. gada dažādas studijas un tīkli ir mēģinājuši pārveidot eposu kā filmu, TV šovu un pat filmu / TV šovu kombināciju. Sakarā ar dažādiem jautājumiem, sākot no Bena Afleka pamešanas līdz vienkāršiem licencēšanas konfliktiem, The Stand pārtaisīšana ir nonākusi attīstības elles septītajā lokā. Ja tiktu dota izvēle, mēs labprāt redzētu, kā HBO vai Netflix aizķer tiesības uz šo un pārvērš to par minisēriju.
1 Mājdzīvnieku kapsēta
Kaut arī šķiet, ka divi Stefana Kinga fani nekad nav vienisprātis par absolūti drausmīgāko Stefana Kinga romānu, Pet Semetary parasti ir mājvieta gandrīz katrā īsajā sarakstā. Tas ir romāns par skumjām un nāvi, kas vērsts ap kapsētu, kurā, šķiet, piemīt augšāmcelšanās spēks. Tas sākas ar tēvu, kurš mēģina atgriezt ģimenes kaķi, lai mierinātu savus bērnus, un ātri pāraug līdz nepareizai cilvēces augšāmcelšanai.
1989. gada Pet Semetary filmas adaptācija tiek atcerēta ar pāris ikoniskiem vizuāliem biedējumiem - tostarp patiesi drausmīgu ainu, kurā iesaistīts mazulis un nazis, taču filmai nav daudz ko piedāvāt starp šiem lielajiem biedējošajiem mirkļiem. Tam trūkst grāmatas metodiskās rakstzīmju pārbaudes, kas būtu šīs pasakas pamatā. Jau gadiem ilgi ir notikušas diskusijas par Pet Semetary pārtaisījumu, taču gadu gaitā projektā nav panākts reāls progress. Giljermo Del Toro savulaik izteica interesi par pārtaisījuma režiju (kas būtu fantastiski), bet spāņu režisors Huans Karloss Fresnadillo bija pēdējā persona, kas oficiāli piesaistīta adaptācijai.
-
Kādas Stīvena Kinga adaptācijas jūs vēlētos redzēt, lai saņemtu pārtaisīto apstrādi? Informējiet mūs komentāros.